Vitālijs Šalda ir vēsturnieks, habilitēts vēstures doktors, Daugavpils Universitātes emiritus profesors. Dzimis 1947. gada 17. aprīlī Jēkabpilī.
Beidzis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un Filoloģijas fakultātes vēstures nodaļu. Studējis LVU aspirantūrā. Strādājis LVU par pasniedzēju, vecāko pasniedzēju un docentu, Sociālpolitiskās vēstures katedras vadītāju; vecāko zinātnisko līdzstrādnieku LKP CK Partijas vēstures institūtā; PSKP un PSRS vēstures zinātniskās redakcijas vadītāju Galvenajā enciklopēdiju redakcijā; vadošo zinātnisko līdzstrādnieku un vecāko referentu Latvijas Valsts arhīvā; profesoru Daugavpils Universitātes Vēstures katedrā. Aizstāvējis vēstures zinātņu kandidāta disertāciju par Latvijas sociāldemokrātijas parlamentāro taktiku III Valsts domē (1974) un vēstures zinātņu doktora disertāciju par Latvijas sociāldemokrātijas organizatorisko celtniecību XIX gs. beigās — 1917. g. (1990). Nostrifikācijas kārtā piešķirts habilitēta vēstures doktora grāds (1992). Pētījis Latvijas sociāldemokrātijas parlamentāro darbību Krievijas Valsts domē (1905—1917), Latvijas sociāldemokrātijas organizatoriskās celtniecības vēsturisko pieredzi (XIX gs. beigas — 1917), Bunda vēsturi Latvijā, latviešu bēgļu kustību Pirmā pasaules kara laikā, latviešu diasporu dzīvi Maskavā un Pēterburgā (XIX gs. beigas — 1940), kā arī latviešu strēlnieku vēstures, izglītības sistēmas attīstības Latvijā jautājumus.
Rakstījis par Vācijas impērijas (1871 – 1918) vēsturi. 12 monogrāfisku izdevumu, 15 mācību līdzekļu augstskolām, vairāk nekā 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors vai līdzautors.